Darbs ar ātriem rezultātiem?

Ja salīdzinām šodienu ar laiku pirms dažiem desmitiem vai pat simtiem gadu, tad ir redzams, ka mūsdienās viss notiek daudz efektīvāk un ātrāk un visu laiku mēs uzlabojam gan savu gan citu cilvēku dzīvi. Bet viena lieta, kas mūsdienās ir radījusi daudz problēmu ir informācijas pārpilnība, jeb tas, ka ir nevis pārāk maz datu un informācijas, bet tieši otrādāk pārāk daudz. Ja agrākos laikos tam, kuram bija pieejama dažāda veida informācija bija liels spēks un vara, tad mūsdienās praktiski visiem ir pieejams internets un jebkāda informācija, kas nonāk globālajā tīmeklī uzreiz ir visiem pieejama. Tieši tāpēc arī mūsdienās biznesā uzvarētāji ir tie, kas ir spējīgi šos milzīgos informācijas apjomus destilēt un saprast ko tad šī informācija patiesībā liecina par nākotni un vai pēc tās ir iespējams paredzēt to, kas notiks tālāk. Vislabāk šāda veida informācijas apstrāde un paredzēšana ir redzama tieši akciju un valūtu tirgos, kur ikvienam ir pieejami dati par gadu desmitiem un to, kā cenas virzās augšup un lejup attiecībā pret dažādiem notikumiem. Un tieši tāpēc, ka šī informācija ir pieejama ikvienam, tad teorētiski jebkurš var to apskatīt un paredzēt, kas notiks nākotnē ar vienu vai otru kompāniju. Bet dēļ tā, ka šeit informācija ir pārāk daudz, tad tikai milzīgās kompānijas ar miljardiem lielām investīcijām ir spējīgas izveidot sistēmas, kas automātiski šos datus apstrādā un tad arī var paredzēt akciju cenu kritumu vai kāpumu.

Bet ne visiem ir pieejami tādi resursi un zināšanas, ar kurām tad varētu apstrādāt šos milzīgos informācijas apjomus un arī bieži vien gadās tā, ka liela daļa informācijas ir teorētiski nederīga, bet mēs vienalga šo informāciju vēlamies apskatīt atkal un atkal, lai censtos noteikt kāda veida sakritības un mēģināt paredzēt, kas notiks nākotnē. Tādas lietas, kā epasti, ienākumi, pircēju skaits un laiks, kurā viņš veic šo pirkumu ir svarīgi, bet šī informācija īsti nevar dot nekādu ieskatu tajā, kas notiks nākotnē un tāpēc tai nevajadzētu pievērst tik daudz uzmanību un labāk vajadzētu mēģināt vākt informāciju kas tiešām ir noderīga un no kuras ir iespējams veikt pareģojumus un izmainīt dažādas lietas, lai palielinātu peļņu vai samazinātu ienākumus.

Ikdienas steigā bieži vien ir iespējams aizstāt noderīgu informāciju ar šāda veida datiem, kas tikai nosaka to, kas noticis pagātnē un ja tu neesi uzmanīgs tad ātri vien var sanākt tā, ka lielāko dienas daļu tiek vākta informācija un kārtota tā, bet patiesībā tā nemaz nav tik svarīga un tev būtu vairāk jādarbojas pie biznesa procesu izmainīšanas nevis datu vākšanas.

Šī problēma ir daudziem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un jo vairāk pasaulē tiek izmantotas tehnoloģijas jo vairāk šī informācija kļūst. Piemēram, kredītu kompānijas par katru savu kredīta ონლაინ სესხები ņēmēju zina visu un tāpēc var piešķirt bezprocentu kredītus (უპროცენტო სესხი) kas atmaksājās tikai ilgtermiņā. Un ja šāda informācija nebūtu pieejama tad šāda veida kredīti arī nebūtu pieejami.

Visticamāk, ka automatizācija, mākslīgais intelekts un datu apstrāde nākotnē ļaus mums labāk tikt galā ar liela apjoma informāciju, bet līdz tam mums ir jā-cenšas tā neņemt tik daudz vērā un turpināt strādāt tāpat, kā līdz šim.

Traucēkļi darbā

 

Mūsdienu augsto tehnoloģiju pasaulē liela daļa no darba vietām, kurās cilvēki strādā tiek veidotas tieši pie datora vai saistībā ar kāda veida tehnoloģijām. Un visticamāk, ka arī nākotnē šis pats trends turpināsies un aizvien vairāk un vairāk mehāniski un vienveidīgi darbi tiks aizstāti ar robotiem un mākslīgo intelektu, bet cilvēkiem būs jādara aizvien kreatīvāki un kreatīvāki darbi. Tas, protams, pats pat sevi nav nekas slikts jo mēs nemaz negribam strādāt darbu, kuru varētu izdarīt jebkurš un ko daudz lētāk un efektīvāk var izdarīt roboti. Bet šeit rodas arī papildus problēmas, jo dēļ tā, ka tiek strādāts pie datora, cilvēkam ir sevi daudz vairāk jāpiespiež, lai netiktu veiktas dažādas darbības, kas nemaz netiek pieskaitītas pie darba. Piemēram, dažādi sociālie mēdiji, ziņas, video materiāli, filmas un citreiz pat mūzika – visas šīs lietas var tevi novirzīt no darba un padarīt neproduktīvāku.

Šeit neiet runa par to, ko mēs darām savā atpūtas laikā vai arī ārpus darba laika, bet tieši pašā darbā, jo ja cilvēks ir pa visiem 100% nodevies darbam, tad viņš var paveikt daudz vairāk nekā tad, ja vēl paralēli tiek domātas un darītas arī citas lietas. Piemēram, varam ņemt tos pašus sociālos mēdijus, kas mūsdienās ir svarīga sastāvdaļa katra moderna cilvēka dzīvē. Ja tu darba laikā ik pēc pus stundas apskati savu Facebook laika joslu, Twitteri vai par kādu no jaunajām sociālajām platformām, kā Instagram vai SnapChat tad tu dienas laikā zaudē visai ievērojamu daļu no sava darba laika to nemaz nejuzdams. Visas šīs sociālo mediju aplikācijas, portāli vai sistēmas tiek veidotas tā, lai cilvēki gribētu pie tām atgriezties vēl un vēl un tāpēc arī mēs visu laiku jūtam gluži, kā tādu vēlmi kaut ko pakasīt, bet šajā gadījumā tas ir apskatīt sociālo mediju kontus. Un pat tad, kad mēs to izdarām, tad mēs arī nejūtamies diez cik labāk un jau pēc pus stundas atkal rodas šī pati sajūta, ka vajadzētu apskatīt kas tad notiek sociālajos tīklos.

Tieši tas pats notiek arī ar mūsu telefoniem un epasta adresēm, jo arī tur, ja neesam uzmanīgi var rasties līdzīga mini-atkarība, kur visu laiku ir vajadzīgs apskatīt vai nav pienākuši jauni e-pasti vai arī kāda ziņa telefonā. Protams, to var kaut kā samazināt uzliekot skaņas vai kāda cita veida signālu tiklīdz, kā tiek saņemts jauns epasts vai arī ziņa, bet tad tas atkal rada citu problēmu jo nu šīs ziņas var tevi vēl vairāk iztraucēt, kamēr tu mēģini paveikt kaut ko lietderīgu.

Šīs ir moderno cilvēku problēmas un ar tām mums būs jāiemācās tikt galā, jo šādas problēmas radīsies aizvien biežāk un lielākos apjomos un, ja mēs nebūsim uzmanīgi, tad ātri vien varam nonākt tādā stāvoklī, kur padarīt jebkāda veida produktīvu darbu būs teju vai neiespējami. Tāpēc katram no mums vajadzētu piedomāt pie savas ikdienas rutīnas un tā, kas mūs dienu no dienas šādi kairina un no kā mēs esam tā teikt atkarīgi. Bet nevajag arī ieiet otrā galējībā un pilnībā atteikties no visām šīm jaunajām tehnoloģijām, galvenais ir darīt visu ar mēru un nospraust noteiktus laikus, kad tad vajadzētu apskatīt sociālos mēdijus(no rīta, pusdienas laikā vai vakarā) un kad apskatīt epastu un citas ziņas (tikko uzsākot darbu, pirms darba laika beigām) lai nesanāk tā, ka šīs darbības sāk aizņemt pārāk lielu tavas dienas daļu!

Darbs un atpūta

Ja tu esi sava uzņēmuma vadītājs vai arī tev tiešām patīk tas ko tu dari, tad iespējams tu arī esi saskāries ar tādu problēmu, ka tev ir ļoti grūti tā teikt “attiet” no darba un baudīt brīvdienas. Tas nozīmē to, ka arī tajā laikā, kad tev vajadzētu teorētiski atpūsties tad tu tik un tā domā par darbu un visu laiku risini problēmas, meklē problēmu risinājumus un domā nākotnes scenārijus, ko un kā labāk uzlabot un kā kļūt labākam.

Protams, ja tev ir savs uzņēmums tev par to būs jādomā daudz biežāk nekā tas ir tad, ja tu strādā tikai algotu darbu, bet, manuprāt, ir jāmēģina arī atpūsties un tā teikt “atslēgties” no darba un baudīt savu laiku kopā ar tuviniekiem, draugiem vai vienkārši vienatnē palasīt kādu grāmatu. Vislabākais veids, kā to izdarīt ir tad, ja tu pilnībā maini savu vidi un strādā tikai savā ofisā vai arī kād citā konkrētā vietā, bet kad tu no šīs vides izej, tad mēģini domāt par citām lietām. Un vēl labāk ir tad, ja tu ik pa laikam paņem tādus tiešām nopietnus atvaļinājumus, kur tu dodies uz citu vidi vai pat citu valsti un atpūties no ikdienas, un gūti citu perspektīvu gan savai dzīvei gan varbūt arī savam biznesam.

Ja tev patīk tas ko tu dari un tu tiešām visu laiku par to domā, tad tas ir apsveicami un tu jau esi viens no retajiem, kas to var teikt par sevi, bet pat tev ir vajadzīgs atpūtas laiks un vienā vai otrā veidā jāmēģina arī iegūt savādāka pieredze ne tikai strādājot, jo dzīvē darbs ir svarīgs, bet tas nav galvenais. Vislabāk ir tad, ja ir iespējams savienot darbu un atpūtu tā, ka pēc kārtīgas nedēļas nogales vai pat tikai vienas brīvdienas tu jūties atpūties un atkal gatavs mesties iekšā visos darbos. Un nevajag arī ieiet otrā galējībā, ka tikai visu laiku sapņot un domāt par to, kā tu varēsi atpūsties jo arī tad tu nebūsi produktīvs, tāpēc nevarēsi gūt gandarījumu no sava padarītā darba.

Darba un brīvā laika sabalansēšana ir grūts darbs un to nav iespējams iemācīties vienā stundā vai pat vienā dienā un parasti ir jāmēģina nemitīgi sevi un šo attīecību pilnveidot. Dažreiz sanāks vairāk pastrādāt nekā atpūsties, bet atkal citos brīžos būs otrādāk un tu varēsi vairāk atpūsties nekā strādāt, tāpēc dzīvo katru dienu tā, lai nebūtu ko nožēlot. Un pat tad, ja tev ir jāstrādā 12 stundas dienā pie kāda nopietna projekta, tad dari to ar labu garastāvokli nododoties šai lietai pa visiem 100 procentiem, lai varētu vakarā iekrītot gultā būt lepns par to ko esi paveicis. Un ja tev ir brīvs laiks tad arī nesēdi mājās visu dienu pie seriāliem, bet ej cilvēkos un dari tās lietas, kas tev tiešām patīk, kā arī izglītojies un pavadi laiku ar saviem tuvākajiem cilvēkiem.

Kāpēc stradāt?

Darbs neizbēgami ir viens no cilvēka dzīves svarīgākajiem aspektiem un ne jau par velti mēs katru darba dienu strādājam 8 stundas dienā, lai varētu nopelnīt naudu un īstenos savus mērķus. Mūsdienu ekonomiskajā situācijā lielākā daļa cilvēku strādā tikai un vienīgi, lai nopelnītu naudu, bet patiesībā jau mēs darām arī vēl daudz ko citu ne tikai pelnām naudu, jo mums ir jāveido labi produkti pakalpojumi un lietas, ko cilvēki vai citi uzņēmumi vēlētos iegādāties. Un liela daļa no uzņēmējiem, jeb uzņēmumu vadītājiem arī saprot, ka viņiem ir ne tikai jāpelna nauda bet jārada tiešām labi produkti un pakalpojumi, lai uzlabotu dzīvi sev un arī citiem un tādā veidā tad arī nopelnītu naudu. Protams, sākumā, kad tev nav burtiski nekā tad tu visticamāk darīsi burtiski visu, lai tikai iegūtu naudu iztikai, bet kad jau būsi nokļuvis augstāk pa karjeras kāpnēm un tev jau vairs nebūs jāuztraucas par izdzīvošanu tad visticamāk tev jau radīsies citas vajadzības un tu sāksi domāt, kā labāk palīdzēt cilvēkiem un kā radīt kaut ko naudu un interesantu, ko tad arī sniegt pasaulei.

Katram dzīvē būtu jāuzstāda sev mērķus un jācenšas tos sasniegt, bet šiem mērķiem ir jābūt tiešām iespaidīgiem, lai tos nebūtu iespējams sasniegt vienas dienas laikā vai varbūt vispār nebūtu iespējams sasniegt, bet kaut mazliet pavirzīt notikumu gaitu tajā virzienā jau pasaulē radīs daudz laba. Protams, ne jau visi ir spējīgi šādus mērķus sasniegt un daudzi pat neuzdrošinās tādus uzstādīt, bet, man liekas, ka ja tādu nav tad ātri vien var nokļūt rutīnā un aizmirst to kas tu esi.

Darbam ir jābūt aizraujošam, grūtam un interesantam vienlaikus un tikai tad, ja tev tiešām patīk tas ko tu dari un tu visu laiku nodarbini savu prātu tad tu varēsi būt laimīgs un ar prieku iet uz darbu nevis ar dusmām katru pirmdienu celties un gaidīt piektdienas vakaru. Tas, protams, nenozīmē, ka darbs nebūs grūts un lielākoties jebkurš darbs, pat visvienkāršākajā profesijā nebūs viegls un tev būs vai nu fiziski vai arī garīgi sevi jānodarbina un jāpiespiež, lai padarītu šo darbu. Bet, kā saka, bez grūtībām nav iespējams iegūt gandarījumu un tikai pēc tiešām labi padarīta darba ir iespējams izbaudīt atpūtu un saprast, ka tu šo atpūtu esi nopelnījis.

Ja tev savā karjerā izdodas nopelnīt pietiekoši daudz naudu, lai tev vairs par naudas pelnīšanu jādomā nebūtu, tad tu vari sākt arī aizdomāties par to, kas ir tas, kāpēc tad mēs vispār strādājam. Labs jautājums, ko sev uzdot ir tas, ko tu darītu tad, ja tev iedotu vienu miljardu Eiro? Protams tu sapirktu sev mājas, mašīnas, jahtas, lidmašīnas un izklaidētos pēc sirds patikas, bet ko tu darītu pēc tam, kad pat pēc visa tā tu nebūsi iztērējis pat pusi no šīs naudas summas. Miljards ir tik milzīgs skaitlis, ka tādu iztērēt vienkārši nebūtu iespējams un tāpēc tev būtu jāatrod cita motivācija, kāpēc tad tu strādā un turpini kaut ko darīt nevis visu dienu atpūties. Un šādi domājot tad arī katrs cilvēks var izdomāt, ko tad viņš īsti grib no dzīves sasniegt un kādu darbu viņam vajadzētu darīt, lai kļūtu laimīgam.